Brūnais lācis Ursus arctos
Ņemot vērā pēdējā laika ažiotāžu ap lāču jautājumu, Mednieku skola Taurs atgādina
būtiskākās lietas, kas raksturo Brūno lāci Latvijā.
Brūnais lācis Eiropas kontekstā ir definēta kā apdraudēta suga, arī Latvijā Brūnais
lācis ir īpaši aizsargājams dzīvnieks un lāču medības nav atļautas. Eiropā tiek izdalītas 10
brūno lāču populācijas, Latvijā mītošie lāči tiek pieskaitīti tā dēvētajai Baltijas populācijai.
Brūno lāču izplatība Latvijā ir bijusi nemainīga kopš 20. gadsimta septiņdesmitajiem gadiem
un tikai pēdējos gados sastopamība ir kļuvusi biežāka. Uz doto brīdi Latvijā Brūno lāču
skaits tiek vērtēts ap 60 – 70 īpatņiem (mednieku domas gan nesakrīt ar oficiālajiem datiem,
mednieki lāču skaitu vērtē krietni augstāku). Salīdzinājumam, Igaunijā pēc oficiālajiem
datiem mīt aptuveni 900 Brūno lāču (Igaunijā medības stingri reglamentētas, bet atļautas,
2022. gadā nomedīti 90 īpatņi).
Pēdējos gados būtiski ir pieaudzis arī ziņojumu skaits par Brūnā lāča sastopamības
pazīmēm, bet speciālisti to vairāk skaidro nevis ar lāču skaita pieaugumu, bet gan ar mūsu
paradumu maiņu (mednieku fotokameru izmantošana, cilvēki biežāk dodas dabā, sociālie
tīkli, vienmēr līdzi esošā mobilo telefonu fotokamera, utt.). Arvien biežāk arī rodas situācijas,
kad lācis no cilvēka nebaidās, izpostot bišu dravas, kā arī 2022. gadā bija arī pirmais
uzbrukuma gadījums AS “Latvijas valsts meži” darbiniekam, apsekojot jaunaudzi Žīguru
meža masīvā, tāpēc būtu vēlams iepazīties ar ieteikumiem kā rīkoties situācijā, ja sastopam
lāci: https://www.taurs.lv/jaunumi/57-ja-nu-satiekam-laci-praktiska-pieredze
Bioloģija:
Lielākais no Latvijā sastopamajiem plēsēju kārtas dzīvniekiem. Priekšroku dod lielu mežu
masīviem, visbiežāk sastopams skujkoku un dažādu jauktu koku mežu biotopos. Dzīvo
vienatnē vai ģimenēs (mātītes ar pēcnācējiem līdz 2 gadu vecumam). Nometnieks (apdzīvo
150 – 1000 km2), klejot mēdz jaunie dzīvnieki tikko pēc ģimenes pamešanas. Dzīves ilgums
30-50 gadi. Visēdājs, lielākoties gan barojas ar augu valsts barību. Aktīvs aptuveni 60%
diennakts garuma, novēroti visos diennakts laikos. Lieliski kokos kāpēji un peldētāji.
Izskats: Pieauguša lāča tēviņa svars var pārsniegt 300 kg, bet ķermeņa garums 200-250cm.
Mātītes vidēji mazākas, par aptuveni 70%. Ķermenis masīvs, ar lielu galvu, proporcionāli īsu
purnu un īsu, resnu kaklu, atsevišķās pozās ļoti līdzinās meža cūkas siluetam. Kažoks garš,
biezs un rupjš, krāsa variē no dzeltenīgi gaišbrūnas līdz gandrīz melnai. Balts plankums
pakaklē vai pilns apkakles gredzens raksturīgs pirmajā dzīves gadā, vēlāk tas atšķiras no
pārējā ķermeņa apmatojuma tikai ar gaišāku pamatkrāsas toni.
Pēdu nospiedumi: priekškājām 10-18cm gari, 12-24cm plati, labi saskatāmi garo nagu
nospiedumi, pakaļkājas atgādina kailu cilvēka pēdas nospiedumu, izmēri 12-32cm gari, 11-
20cm plati.
Ekskrementi: Krāsa, forma, konsistence stipri atkarīga no barības. Ekskrementos labi
redzami nesagremotas apēstās barības fragmenti (ogas, graudi, kaulu fragmenti, spalvas,
utt.)
Ziemas miegs: Parasti guļā dodas oktobrī-decembrī, midzeni atstāj martā-aprīlī. Midzeni
iekārto dažādās dabiskās slēptuvēs, sausās vietās, zem biezām eglēm, izgāztiem kokiem tai
skaitā blīvās skujkoku jaunaudzēs. Midzeni izklāj ar sūnām, sausu zāli, skujām, lapām.
Reprodukcija:
Poligāms dzīvnieks (neveido stabilus pārus). Dzimumgatavību sasniedz 5-8
gadu vecumā. Riests jūnijā-jūlijā. Lācene mazuļus dzemdē reizi divos gados. Grūtniecība
ilgst aptuveni 7 mēnešus. Mazuļi (parasti 2-3) dzimst migā ziemas guļā no decembra beigām
līdz februāra vidum. Mazuļi dzims akli, nevarīgi, sver tikai 500g. Pirmo attīstības pakāpi
sasniedz tikai pēc 30 dienām, pirmos 5 mēnešus barojas ar mātes pienu. Ziemas midzenī
lācene parasti mazuļus neaizstāv un glābjas bēgot, taču pavasarī un vasarā pēc
midzeņa atstāšanas tā lācēnus aktīvai aizsargā, tajā skaitā arī no cilvēka. Mazuļi tiek aprūpēti
līdz 2 gadu vecumam. Tēviņi dzīvo atsevišķi, mazuļu aprūpē nepiedalās.
